Saplaisājuši papēži nav tikai kosmētisks trūkums — plaisas paver ceļu infekcijai iekļūt ādā, mēdz asiņot un apgrūtina staigāšanu un sportošanu. Pārejot no slēgtiem apaviem uz vaļējiem, bieži atklājas arī citas izmaiņas pēdu ādā un kāju pirkstu nagos.
Ārstnieciskās pēdu aprūpes speciāliste, VCA Elite podoloģe Egita Livmane norāda, ka papēžu ādas plaisāšanu izraisa gan ārējie, gan iekšējie faktori un pavadošās saslimšanas.
- vielmaiņas un asinsrites traucējumi;
- cukura diabēts vai kāda hroniska slimība;
- nepiemērotu apavu valkāšana;
- nepietiekama vai, tieši otrādi, agresīva pēdu aprūpe;
- kāju sēnīšu infekcija.
Ādu izteikti sausina saule, putekļi un karstas pludmales smiltis, tā kļūst mazāk elastīga. Sandales bez siksniņām ar katru atsitienu traumē pēdas ādu, veicinot plaisu veidošanos, un nelabvēlīgi ietekmē pēdu veselību arī staigāšana basām kājām.
Ko var izdarīt mājas apstākļos
Virspusējas plaisas drīkst kopt pašu spēkiem: pēdu vīli lieto sausā veidā pirms dušas vai vannošanās ne biežāk kā reizi nedēļā. Sabiezējumus un plaisas nedrīkst griezt ar šķērēm, žileti vai nazi — tā tiek traumēti dziļākie ādas slāņi, rodas asiņošana un infekcijas risks, kas pagarina dzīšanu.
Pavasarī un vasarā krēmu, kas paredzēts tieši pēdām, ieteicams klāt divreiz dienā: no rīta mitrinošu, vakarā barojošu. Ja krēms rada diskomfortu, noder speciālas putas bez taukaina efekta. Peldei pēdām pietiek ar piecām minūtēm ūdenī, kas nav siltāks par 37 grādiem, pēc tam āda rūpīgi jānosusina, arī pirkstu starpas, kur mitrumā vairojas baktērijas.
Papildu iespējas: vanniņa ar tējkaroti sāls un sudrabpriedes vai ciedra eļļu; 7–10 minūtes ilga vannošana kumelīšu novārījumā ar vienādās daļās sajauktu sāli un sodu; komprese no siltā eļļā — rīcineļļā, zivju eļļā vai olīveļļā — samērcētas marles, ko aptin ar pārtikas plēvi un pārvelk kokvilnas zeķes; medus komprese uz nakti; aptuveni 100 gramu burkānu sulas ar olīveļļu, ko notur 20 minūtes.
Kad nepieciešams podologs
Ja plaisas ir dziļas un izveidojušās brūces, jāvēršas pie speciālista. Podologa kabinetā aprūpi veic ar steriliem instrumentiem un frēzēm, kas paātrina dzīšanu; podologs risina arī ādas sabiezējumus, ieaugušus nagus, nagu formas un krāsas izmaiņas, varžacis, kārpas un sēnītes.
Pastiprinātas svīšanas gadījumā lieto antibakteriālu krēmu vai spreju un pēdu dezinfekcijas līdzekļus sēnīšu profilaksei. „Pastiprinātu svīšanu palīdz regulēt arī vakaros pirms gulētiešanas lietots krēms ar piparmētru vai tējaskoka eļļu,” saka Egita Livmane.