Liekā ķermeņa masa, ieskaitot aptaukošanos, Latvijā ir izplatītāka zēniem visās pētītajās vecuma grupās. Visaugstākā prevalence 2022. gadā bija 13 gadus veciem zēniem — 29 procenti, bet viszemākā 15 gadus vecām meitenēm — 16 procenti. To liecina Slimību profilakses un kontroles centra un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku kopīgi veiktais Starptautiskais skolēnu veselību ietekmējošo paradumu pētījums (HBSC).

Liekā svara izplatība pusaudžiem aug

Salīdzinājumā ar 2018. gada aptauju liekās ķermeņa masas izplatība pieaugusi 13 un 15 gadus veco pusaudžu grupās abiem dzimumiem. Lielākais pieaugums reģistrēts 13 gadus veco zēnu vidū — pieci procentpunkti. Ķermeņa masas indeksa aprēķinos 2010., 2014., 2018. un 2022. gada aptaujās izmantota Pasaules Veselības organizācijas metodika bērniem un jauniešiem no pieciem līdz 19 gadiem, vērtējot dzimumu grupas atsevišķi.

Liekā svara cēloņi ir kompleksi un ietver ģenētisko un vides faktoru mijiedarbību, kā arī paradumus, kas veicina lieku enerģijas uzņemšanu un tās nepietiekamu izlietojumu. Pētījuma dati parāda, ka skolēni ar lieko ķermeņa masu retāk brokasto, ir mazāk fiziski aktīvi un vairāk laika pavada pie televizora un datora. Sekas — tostarp metabolie traucējumi, kas palielina sirds un asinsvadu slimību un 2. tipa cukura diabēta risku — turpinās arī pieaugušā vecumā.

Svaru samazina ar riskantām metodēm

Daļa pusaudžu izmēģina pārsvarā neveselīgas metodes: ilgstošu mazkaloriju diētu, ēdienreižu izlaišanu, caureju vai vemšanu izraisošu līdzekļu lietošanu, galvenokārt cenšoties sasniegt, viņu izpratnē, perfektu izskatu. Kopš 2002. gada šāda prakse kļuvusi izplatītāka abiem dzimumiem visās vecuma grupās, bet kopš 2018. gada būtisks pieaugums vērojams 11 un 13 gadus veco zēnu vidū.

  • 2022. gadā meitenēm diētu ievērošana ar vecumu palielinās, zēniem — samazinās.
  • Vidēji katrs ceturtais skolēns saldumus ēd vismaz reizi dienā; biežāk to dara meitenes un 13 gadus vecie skolēni.
  • Augstākais saldumu patēriņš fiksēts 2006. gadā, kopš 2018. gada tas nav mainījies.
  • Saldināto gāzēto dzērienu ikdienas lietotāju īpatsvars kopš 2002. gada samazinājies vairāk nekā divkārt.

Saldumu un cukurotu gāzēto dzērienu regulārs patēriņš saistīts ar paaugstinātu enerģijas uzņemšanu, aptaukošanās risku un metabolo sindromu. Dzērienu patēriņa kritumu varētu skaidrot aizliegums tos tirgot skolās un akcīzes nodoklis, kas tos padara relatīvi dārgākus par ūdeni. Speciālisti uzsver, ka veselības veicināšanas programmās skolās un pašvaldībās jāakcentē veselīgs uzturs un fiziskās aktivitātes, kā arī laikus jāpamana neveselīgi svara regulēšanas mēģinājumi.

HBSC ir Pasaules Veselības organizācijas atbalstīts projekts, kurā 2023. gadā bija iesaistījusies 51 dalībvalsts un reģions Eiropā un Ziemeļamerikā. Aptauju ar standartizētu, validētu anketu atkārto ik pēc četriem gadiem 11, 13 un 15 gadus vecu vispārējās izglītības skolu skolēnu vidū, lai veidotu uz pierādījumiem balstītu veselības politiku.