Kāju nagu sēnīte ir viena no izplatītākajām nagu slimībām, un tās risks pieaug tieši siltajā sezonā, kad pēdas svīst vairāk, cilvēki biežāk staigā basām kājām un ne vienmēr pietiekami rūpējas par kāju higiēnu. Infekcija ir lipīga un attīstās siltā, mitrā vidē, kur uzkrājas baktērijas un mikrobi. "Veselības centra 4" filiāles "Mārupes centrs" podoloģe Kristīna Brūma un "Euroaptieka" farmaceite Zane Melberga skaidro, kā no tās izvairīties.

Kāpēc kāju nagu sēnīte vasarā ir bīstamāka

Pēc podoloģes Kristīnas Brūmas vārdiem, problēma ir aktuāla visu gadu, taču vasarā sēnītei ir labvēlīgāka vide – cilvēki basām kājām uzturas pludmalē un pie baseina, bet biroja darbinieki turpina valkāt ciešus, neelpojošus apavus. Daļa pacientu kautrējas vērsties pie speciālista, tomēr novilcināšana var novest pie nopietnākām sekām, kuru ārstēšana ir ilgāka.

Infekcija dzīvībai nav bīstama, bet rada niezi un diskomfortu, valkājot atvērtus apavus. Ja to nediagnosticē laikus, var attīstīties dermatīts jeb ādas iekaisums. Diagnozi nosaka dermatologs vai podologs, un simptomi mēdz līdzināties alerģiskajam dermatītam, tāpēc cēlonis jānoskaidro pie ārsta.

Ārstēšana un pieci profilakses padomi

Klasiskā ārstēšana notiek mājās ar aptiekā pieejamiem līdzekļiem pēc ārsta norādījumiem, regulāri apmeklējot kontroles vizītes. Pieejama arī lāzerterapija – efektīva un ātra, taču salīdzinoši dārga, un tā jāatkārto vismaz trīs līdz piecas reizes. Speciāliste uzsver, ka ārstēšana jāpabeidz līdz galam, lai novērstu atkārtotu inficēšanos.

  • Tīras un sausas pēdas. Pēc dušas pēdas rūpīgi jānosusina un jāuzklāj krēms ar urīnvielu; jo augstāka koncentrācija, jo spēcīgāka iedarbība, bet ilgstoši to lietot nedrīkst. Senioriem ik dienu ieteicama nagu eļļa vai losjons, lai nagos neveidotos plaisas.
  • Līdzekļi pret svīšanu. Farmaceite Zane Melberga iesaka speciālus kāju dezodorantus, krēmus, sprejus vai pūderus ar antibakteriālu iedarbību – reizi dienā pirms zeķu un apavu vilkšanas.
  • Personīgā higiēna mājās. Katram ģimenes loceklim savas čības, dvielis un nagu šķērītes; grīdas vismaz reizi nedēļā jāmazgā ar antibakteriālu dezinfekcijas līdzekli.
  • Piesardzība publiskās vietās. Baseinā un pludmalē jāvalkā baseina čības, veikalā apavi jāmēra vienreizlietojamās zeķītēs, bet pedikīrs jāveic pie sertificētiem speciālistiem ar dezinficētiem piederumiem.
  • Pareizi apavi un asinsrite. Apaviem jābūt brīviem, elpojošiem, no dabīgiem materiāliem un piemērotā izmērā. Vāju asinsriti pēdās var uzlabot ar regulāru masāžu, izmantojot ēteriskās eļļas, piemēram, eikaliptu.

Saslimšanas gadījumā rūpes par pēdu un nagu higiēnu jāturpina vēl pastiprināti, un šaubu gadījumā vienmēr jāvēršas pie podologa.