Ārstu izrakstītās zāles hronisku slimību pacientiem palīdz kontrolēt kardiovaskulāros riska faktorus un mazināt insulta, infarkta, sirds mazspējas un citu problēmu iespējamību. Kardiologs Kārlis Trušinskis Latvijas Radio raidījumā “Kā labāk dzīvot” uzsvēra, ka pacienti, kuri lieto ārstu nozīmētos medikamentus, dzīvo ilgāk un labāk.
Hronisku slimību gadījumā zāļu lietošana bieži ir ilgstoša, taču daļa pacientu ārstiem neuzticas vai pārtrauc terapiju pēc saviem ieskatiem. Trušinskis skaidroja, ka medikamenti netiek izrakstīti bez pamata, bet gan konkrētu veselības risku mazināšanai un slimību kontrolei.
Līdzestība ir ārstēšanas pamats
Biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa norādīja, ka starptautiskie dati rāda būtisku problēmu: aptuveni puse hronisku slimību pacientu nelieto zāles tā, kā ārsts norādījis. Viņa minēja vairākus iemeslus, tostarp nespēju samaksāt par visiem medikamentiem, bažas par blaknēm un situācijas, kad jālieto daudz zāļu vienlaikus.
- Galvenais risks: zāļu pārtraukšana var palielināt infarkta, insulta un sirds mazspējas iespēju.
- Svarīga sadarbība: ārstēšanā piedalās pacients, ārsts, farmaceits, māsas, ārstu palīgi un farmaceitu asistenti.
- Pacienta uzticība: ārstam ir jāizskaidro, kāpēc terapija nepieciešama, un jāļauj pacientam uzdot jautājumus.
Zāļu mainība rada neskaidrību
Trušinskis atzina, ka Veselības ministrija ir paveikusi nozīmīgu darbu zāļu cenu samazināšanā, tomēr kompensējamo medikamentu sistēmā joprojām problēmu rada zāļu mainība. Viņš aicināja uzlabot sistēmu tā, lai pacients varētu turpināt lietot sev pazīstamu medikamentu iepakojumu.
Klīniskā farmaceite un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas ķīmijas katedras vadītāja Inga Urtāne piekrita, ka kompensējamo zāļu maiņa ir būtisks izaicinājums hronisku slimību pacientiem. Cilvēki pierod pie zāļu nosaukuma, iepakojuma, lietošanas kārtības un atrašanās vietas aptiekā, īpaši tad, ja vienlaikus jālieto vairāki medikamenti.
